Diriģentam jubilejā uzdāvina divus zupas šķīvjus un šlipsi ar taurītēm

Vairāk attēlu galerijā

Pūtēju orķestra „Horizonts” diriģents Vilis Kokamegi savā 60 gadu  jubilejas koncertā kopā ar saviem pūtējiem skatītājiem uzdāvināja ne tikai burvīgas mūzikas skaņas, bet arī ļāva ieskatīties savā dzīvē. Uz skatuves viņu intervēja kolēģis Dimitrijs Grozovs, ar kuru kopā būts ilgus gadus.

„Vili ļoti labi pazīstu, zinu stiprās un vājās puses, tāpēc man viegli bija intervēt,” vēlāk atzina D.Grozovs.

Viļa Kokamegi stāstījums par mūzikas skolas, konservatorijas un orķestra laiku, savīts ar abu runātāju jokiem un paskatīšanos pašiem uz sevi no amizantās puses, lika publikai pasmaidīt.

Arī apsveicēji uz skatuves kāpa ne tikai ar nopietnām runām, bet – mazliet pajokojot. Piemēram, kāds bijušais kolēģis atcerējās laikus, kad esot sasitis šķīvjus un saplēsis bungas, tādēļ vietā uzdāvināja divus zupas šķīvjus un kaut ko šķidru, ko visu laiku zālē esot sildījis.

Kultūras centra direktore Ligita Zadvinska, pati tobrīd būdama slima, dāvanu tomēr pasniedza caur savu kolēģu rokām – šlipsi ar taurītēm un citiem mūzikas instrumentiem.

Kāda cita apsveicēja pēc jubilāra sumināšanas vērsās pie Ogres novada domes, kuras pārstāvji laikam bija zālē, jautādama, kas gan orķestrim tie par džemperīšiem? „Kad es strādāju trikotāžas kombinātā, mēs tos gādājām. Nu jau cik gadi pagājuši! Tā ir laba reklāma trikotāžas kombinātam, tomēr džemperīšus gan nomainiet!” viņa sacīja.
 
Valsts Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks jubilāru nosauca par laikmetu. „Tu esi vesels laikmets latviešu pūtēju orķestru dzīvē, 35 gadus vadīji pūtēju orķestri „Horizonts”, bet 20 gadus esi bijis ar mums kopā gan kā diriģents, gan kā instrumentālists, gan arī kā svētku rīkotājs. Cilvēcisku laimi un paldies par kopā pavadītajiem gadiem. Bet neturi sveci zem pūra – tev vēl ļoti daudz ir jāpaveic!” viņš sacīja.

Bet arī tik nopietnu runu Vilis Kokamegi uztvēra ar jokošanos. „Es esot laikmets – tas nevar būt! Laikmetus sauc par mezozojiem un paleozojiem. Tagad gan viss notiek daudz ātrākā tempā, varbūt gadu sāks saukt par laikmetu,” viņš sacīja.

„Man jau liekas, ka neko tik izcilu neesmu paveicis, centos darīt savu darbu, kā pratu un mācēju. Tik lielu  ļem... (ļembastu), nē „troksni” nemaz negribēju, bet kādā kultūras darbinieku sanāksmē tepat kultūras centrā man pateica: „Tu taču mums neesi nekāds bomzis!” Pēc tik strikta slēdziena nevarēju neko pretī teikt, nu, neesmu bomzis,” sacīja Vilis Kokamegi. Tā nu nācies sarīkot jubilejas koncertu.

Kultūras centra meitenes no Annas Krastiņas vadītās deju grupas „Čilli”
sagādāja skaistu pārsteigumu gan pašam jubilāram, gan publikai. Baltās kleitās tērptās grācijas savu apsveikumu izjusti nodejoja uz skatuves un to nobeidza uz ceļiem jubilāra priekšā, turot garas rozes.

„Kultūras centra meitenēm – pa bučai, ticiet man, pūtēji prot bučoties, kā nekā 35 gadus esmu trenējies,” vēlāk sacīja jubilārs.

Pārsteigumu bija sagādājis arī Nīderlandes nacionālā jauniešu pūtēju orķestra menedžeris un diriģents Berts Langelers – viņš uz Ogri atlidoja, lai apsveiktu Vili Kokamegi un pēc tam dotos atpakaļ, jo nākamajā dienā jau bija jāstājas sava orķestra priekšā. Apsveikums –  īpašs: četru skaņdarbu notis, vienu no tiem „Horizonts” izpildīja „zem” viesa zižļa. „Mums ar oriģinālo skaņdarbu notīm ir liela problēma, un šī dāvana ir ļoti vērtīga,” vēlāk sacīja D.Grozovs.

Arī citi apsveicēji, cik mīļi spēdami, sveica diriģentu.  

 „Man ir laimējies, esmu mācījies pie labiem, izciliem skolotājiem, strādājis pie izciliem kultūras namu direktoriem, visapkārt bijuši labi cilvēki. Liels paldies jums visiem un katram atsevišķi! Tik liels paldies, cik vien lielu cilvēks var pateikt! Paldies, ka atnācāt, aplaudējāt! Esmu laimīgs un saviļņots – jāsāk ticēt, ka esmu pat apdāvināts,” nobeigumā atkal pajokoja jubilārs.